– Salīdzinot ar 2007. gadu, struktūra ir līdzīga. Tomēr kopš tiem laikiem izmaiņas ir notikušas katra uzņēmuma iekšienē, un to ietekmējusi arī pašreizējā ekonomiskā situācija. Zīmols tika nomainīts 2006. gadā, un šajos četros gados arī valstī ir notikušas būtiskas izmaiņas – no ekonomikas uzplaukuma esam nonākuši pretējā pusē, taču arī šai situācijai Lattelecom ir veiksmīgi pielāgojies un piedāvā vairākas jaunas iespējas gan privātpersonām, gan korporatīvajiem klientiem. Korporatīvajā segmentā šobrīd aktuālākā ir ekonomija, spēja taupīt līdzekļus, tādēļ Lattelecom klientiem piedāvā pārņemt grāmatvedību, datu bāzi un citas lietas savā apsaimniekošanā. Proti, mēs nodrošinām pakalpojumu, bet klients izvēlas, vai viņam to vajag, vai ne, un maksā tikai par saņemto.

 

Protams, mēs pārskatām arī tehnoloģiskos risinājumus gan datu pārraides, gan sakaru jomā, kā arī ir iespējams piedāvāt jaunus pakalpojumus, kas ļautu samazināt izmaksas. Runājot par privātpersonu apkalpošanu, jāteic, ka ir divi lieli projekti, pirmām kārtām jau optiskais internets jeb „Nākotnes tīkls”, kas ļauj mums Rīgas mikrorajonu iedzīvotājiem piedāvāt internetu ar datu pārraides ātrumu līdz 100 megabitiem sekundē, ko plānojam palielināt pat līdz 500 megabitiem sekundē. Būtiska loma ir arī interaktīvajai televīzijai, un šajā jomā mēs piedāvājam plašu kanālu paketi, pārraižu arhīvu, video nomu un vēl daudzas citas iespējas. Tiem cilvēkiem, kuru mājokļos optiskais tīkls vēl nav pieejams, esam palielinājuši interneta ātrumu divas reizes, abonēšanas maksu saglabājot līdzšinējo. Šo projektu visā Latvijā paredzēts pabeigt līdz šā gada beigām.

 

Otrs būtisks produkts ir virszemes televīzija, jo uzvarējām konkursā par digitālo virszemes apraidi. Pašlaik šī televīzija ir pieejama 70 kilometru rādiusā ap Rīgu, bet, sākot ar nākamā gada 1. janvāri, apraide būs pieejama visā Latvijā. Šī televīzija raidīs progresīvajā MPEG4 formātā, kuru spēj nodrošināt tikai dažas no Eiropas valstīm.

 

 

– Apmēram 60 procentu nodrošina privātais sektors, bet 40 procentu – korporatīvais.

 

 

– Par spīti šī brīža ekonomiskajai situācijai, šie pakalpojumi attīstās labi. Piedāvājam tirgū vairākus jaunus produktus, piemēram, pilna cikla grāmatvedības pakalpojumus. Ja nelielam uzņēmumam ir par dārgu algot grāmatvedi, tad tas par nelielu fiksētu samaksu var uzticēt šo darbu Lattelecom, kas izpildīs visus nepieciešamos darbus, ieskaitot pat atskaišu iesniegšanu Valsts ieņēmumu dienestam.

 

Vēl nozīmīga ir automātiskā dokumentu skenēšana un saglabāšana grāmatvedības programmā, kas izdevīgi, ja ir ļoti daudz dokumentu, piemēram, pavadzīmju. Dokumenti tiek atpazīti, skenēti un saglabāti digitālā arhīvā, no kurienes pēc galvenajiem parametriem tie tiek iekļauti arī grāmatvedības sistēmā, tādējādi atbildīgajam darbiniekam atliek tikai apstiprināt vai noraidīt konkrēto operāciju, kas veikta ar tiem. Tā izpaliek vairākas liekas darbības, ļaujot ieekonomēt laiku un resursus. Tas pats attiecas arī uz zvanu centriem, piemēram, ja nelielam uzņēmumam ir klientu apkalpošanas tālrunis, speciāli algot īpašus darbiniekus tam nav nepieciešams, jo to var paveikt Lattelecom darbinieki. Šie pakalpojumi ir inovatīvi un balstīti uz jaunākajām tehnoloģijām, turklāt tie samazina arī klientam izmaksas.

 

 

– Jā, tā tiešām ir, bet katrā gadījumā ir jāsabalansē paša uzņēmuma un pārraudzītāja darbība. Ir tādi uzņēmumi, it sevišķi valsts institūcijas, kuri saka – mēs darbiniekus neatlaidīsim, paši atbidēsim uz telefona zvaniem un darīsim visus pārējo. Ja iespējams precīzi definēt, kuras ir pamatfunkcijas un kuras – atbalsta funkcijas, un noslēgt izdevīgu līgumu ar piegādātāju, tad atbalsta funkcijas ir vērts nodot citiem. Par to esam pārliecinājušies arī paši, jo esam uzticējuši atbalsta funkcijas vairākiem Lattelecom meitas uzņēmumiem, piemēram, Citrus Solutions.

 

Turklāt kā ārpakalpojumus noteikti nevajadzētu nodot pamatfunkciju pārraudzīšanu, specifiskas darbības, kas atšķiras no konkurentiem, kā arī sadarbību ar galvenajiem klientiem, jo tādā veidā var zaudēt sava uzņēmuma vērtību. Taču modeļi var būt dažādi. Ja aplūkojam telekomunikāciju uzņēmumus, jāteic, ka ir tādi, kuriem ir tikai klientu datu bāze, bet viss pārējais, ieskaitot tīklu uzturēšanu, uzticēts citiem. Galvenā vērtība ir klienti un komunikācija ar viņiem. Ārpakalpojumu izmaksas var sabalansēt ar uzņēmuma ienākumiem, tādējādi, piemēram, tiem samazinoties, iespējams koriģēt arī citas pozīcijas. Tas visbiežāk pasargā no sāpīga krituma, jo nav jārēķinās ar pārmērīgi daudziem darbiniekiem, izmaksām to algām un problēmām, kas varētu rasties, atlaižot strādājošos.

 

 

– Tieši nelieliem uzņēmumiem ārpakalpojumi ir laba iespēja ietaupīt. Ja nav resursu grāmatvedībai, datu centram un IT pakalpojumiem, tad labāk tos uzticēt citiem, jo tā iznāks lētāk. Ārpakalpojumi nav piemēroti tikai lielajiem uzņēmumiem, kas kļuvis jau par stereotipu, jo lieliem un veciem uzņēmumiem tos izmantot ir daudz grūtāk nekā tiem, kuri tikai tagad sāk darboties.

 

 

– Ir dažādas versijas, cik liela ir Lattelecom sniegto interneta pakalpojumu daļa. Pēc mūsu aprēķiniem, tā ir apmēram 40 procentu. Platjoslas interneta tirgū mēs esam numur viens, taču konkurence tajā ir ļoti sīva, tādēļ katru dienu nākas sevi pierādīt no jauna. Mūsu priekšrocība ir tā, ka varam piedāvāt vairākus pakalpojumus – balss sakarus, internetu un interaktīvo televīziju, kā arī vēl ir lielais fiksētais sakaru tīkls, kura pakalpojumus saņem 570 tūkstoši klientu, kam piedāvājam veselu komplektu – bezmaksas vietējās sarunas plus iespēju izmantot citus pakalpojumus. Uzskatu, ka konkurēt spējam, jo piedāvājam kvalitatīvus produktus.

 

 

– Lēmumu piedalīties konkursā par virszemes TV ieviešanu Latvijā pieņēmām pagājušā gada rudenī. 2007.gadā mēs ieviesām interaktīvo televīziju, un pagājušajā gadā šis pakalpojums sāka stabili strādāt, pat ar jūtamu izaugsmi. Tā pati komanda, kuras pārziņā bija interaktīvā televīzija, atnāca uz uzņēmumu valdi un paziņoja, ka izsludināts konkurss par virszemes televīziju un ka viņi vēlas tajā piedalīties. Pateicoties šai iniciatīvai, turklāt bez lielām cerībām uzvarēt, piedalījāmies šajā konkursā.

 

Jāteic, ka es tiešām biju ļoti pārsteigts, ka mēs tajā uzvarējām. Šajā pakalpojumā mēs ne tikai saskatījām lielu attīstības perspektīvu, bet arī nolēmām iet soli tālāk un piedāvāt klientiem kaut ko jaunu. Tādā veidā mēs varam nodrošināt pārklājumu arī visā Latvijā, jo interaktīvā televīzija atšķirībā no virszemes ir ierobežota tajā teritorijā, kur mums ir izbūvēta infrastruktūra. Tagad varam visā valstī ciparu formātā piedāvāt lielu skaitu kanālu – pagaidām ir 30, bet pēc analogās televīzijas izslēgšanas varētu būt pat 70 kanālu, turklāt varēsim raidīt HD kvalitātē. Līdzko varam klientam piedāvāt kvalitatīvu pakalpojumu, viņam vairs nav svarīgi, kāda tehnoloģija to nodrošina, jo galvenais ir, ka tā strādā. Tas arī bija galvenais mērķis, kādēļ startējām konkursā.

 

 

– Mūsu kompetenci noteica to darbinieku zināšanas, kuri strādāja pie interaktīvās televīzijas ieviešanas, jo pamatā jau nekas nemainās – tas, ka nodrošinām interaktīvo televīziju, ļauj attīstīt arī līdzīgus pakalpojumus. Tātad, vienkārši sakot, atliek piespraust vienu vadu pie centrālās stacijas – un viss notiek. Mūsu pievienotā vērtība ir klientu datu bāze, kas mums jau bija un kāda nebija nevienam citam pretendentam. Līdz ar to iespējams šiem klientiem, un ne tikai viņiem, piedāvāt kvalitatīvu produktu. Pēc mūsu aprēķiniem, ir apmēram 200 līdz 300 tūkstoši mājsaimniecību, kas skatās analogo televīziju un kam nav citu iespējamo risinājumu, tātad tās, atkarībā no rocības, mēs varēsim nodrošināt ar jauno virszemes televīzijas apraidi. Šis pakalpojums ir demokrātisks, jo piecus nacionālos kanālus iedzīvotāji var skatīties bez maksas, pakete ar sešiem maksas kanāliem ir par 3,5 latiem, bet ar 30 kanāliem – 6,9 lati.

 

 

– Tajā brīdī šīs jomas evolūcija vēl nebūs tik liela, kāda tā būs, kad tiks atslēgta analogā televīzija. Tobrīd daudz kas būs atkarīgs no katra konkrētā uzņēmuma spējām nodrošināt pārklājumu visiem klientiem, kas iekļauti datu bāzē, kā arī no finanšu resursiem. Šobrīd visi cīnās par šo tirgus segmentu, bet, kamēr darbosies analogā televīzija, klienti nekur neskries un kaut ko masveidā nemainīs. Tirgus attīstās, un mums ir jārēķinās ar konkurentiem, kas piedāvā gan satelīttelevīzijas, gan kabeļtelevīzijas pakalpojumus. Cilvēkam neinteresē tehnoloģija, bet gan pakalpojuma kvalitāte un pieejamība tieši tajā vietā, kur viņš dzīvo. Kurš no operatoriem to labāk spēs nodrošināt, tas arī uzvarēs, un šobrīd kaut ko prognozēt ir neiespējami, jo mēs nezinām arī, kādas korporatīvās pārmaiņas var notikt – kādi var apvienoties, citus, iespējams, var nopirkt –, un tas var būtiski pamainīt spēles laukumu.

 

 

– Jā, katrai valstij tā ir krasi atšķirīga, turklāt katrai no tām ir savs modelis, un, manuprāt, neviena tā arī nav atradusi īsto veiksmes formulu. Tā lielā mērā ir atkarīga no valsts nostājas, cik ātri tā vēlas atteikties no analogās televīzijas un cik ļoti tā atbalsta aparatūras pieejamību klientiem. Ir valstis, kur dekoderi tiek doti bez maksas, bet mums licence ir izsniegta uz pieciem gadiem, kā arī nav valsts atbalsta, tāpēc tas nav iespējams. Galvenais būtu domāt ilgtermiņā, jo nekāds dižais biznesa modelis nesanāk, ja iespēju lietot konkrēto frekvenci piešķir tikai uz pieciem gadiem, kā tas ir mūsu gadījumā. Tie ir noteikti ierobežojumi, ar kuriem mums jārēķinās un kuri nav kabeļtelevīzijas un satelīttelevīzijas operatoriem. Tādēļ mums ir gan priekšrocības, gan izaicinājumi cīņā par klientiem.

 

 

– MPEG4 tika izvēlēta, jo tā ir jaunāka tehnoloģija un šajā kompresijas formātā varam piedāvāt divreiz vairāk kanālu. Visas valstis, kas virszemes televīziju ir ieviesušas pēdējo gadu laikā, ir izmantojušas minēto tehnoloģiju, un šis formāts noteikti kļūst par Eiropas standartu. Būtu nepareizi tagad ieviest MPEG2 un pēc dažiem gadiem klientiem teikt, ka šis formāts vairs neder, pērciet citu. Būtībā izvēle ir ar skatu nākotnē, tādēļ to arī attīstām.

 

 

– Konkurentu biznesu komentēt nebūtu korekti, bet varu minēt tikai tos trumpjus, kuri ir mūsu rokās. Lattelecom ir visas tehniskās un tehnoloģiskās iespējas, lai varētu nodrošināt kvalitatīvu pakalpojumu visas valsts teritorijā. Turklāt mēs nodrošinām arī interaktīvo televīziju, kādu nepiedāvā neviens cits konkurents, tādēļ varam piedāvāt visai valstij ļoti pievilcīgu pakalpojumu. Esam izveidojuši vairāku kanālu paketi, kurā kaut ko sev piemērotu varēs atrast katrs ģimenes loceklis. Tajā nav lieku kanālu, kas varētu atstāt iespaidu skaita ziņā, bet jāņem vērā apstāklis, ka tie daudziem nemaz nav vajadzīgi. Mūsdienās cilvēks negrib maksāt par kanāliem, kur viņam nesaprotamā valodā rāda neinteresantu saturu.

 

 

– Iespējams, ja viena kompānija nevar nodrošināt pakalpojumu, kādā valstī tā ir izeja.Valsts to var izdomāt vienmēr, tāpēc jau visās tiesiskajās sistēmās pastāv forsmažora apstākļi šādām situācijām. Te gan jāpiebilst, ka esam startējuši konkursā, kura noteikumi paredzēja, ka licence tiek izsniegta tikai vienam operatoram, un pēc šiem noteikumiem esam izveidojuši un ar akcionāriem saskaņojuši konkrētu biznesa modeli.

 

 

– WiMax strādā komercrežīmā, un, lietojot to, iespējams nodrošināt pakalpojumus tajā vietās, kur mūsu infrastruktūra vēl nav pilnvērtīga. Piemēram, Rīgas apkārtnē Mārupē, Liepājas, Jelgavas un Daugavpils tuvumā. Tiesa, šīs tehnoloģijas izmaksas uz vienu klientu ir augstas, taču atsevišķos gadījumos noder. Es gan neredzu, ka šis segments varētu plaši attīstīties, taču novārtā mēs to neatstāsim.

 

 

– Mēs jau ilgāku laiku apsveram, ka vajadzētu piedāvāt arī mobilos sakarus, taču, ja paskatāmies, kas notiek Latvijas mobilo sakaru tirgū, kur valda nežēlīga konkurence un ir būtisks apjoma samazinājums, var secināt, ka šis tirgus ne šogad, ne nākamgad nekļūs lielāks. Ir trīs lieli spēlētāji, kas cīnās, lai saglabātu savus klientus, un šobrīd jaunam konkurentam būtu ekonomiski neizdevīgi mēģināt tajā ielauzties, vārdu sakot, nerentabli. Jāteic arī, ka šis tirgus nav liels, turklāt gandrīz katram jau ir divi telefoni, tātad iespēju to attīstīt vēl vairāk tikpat kā nav. Mēs labāk investēsim augošos tirgos – internetā un televīzijā. Tam piekrīt arī akcionāri, un man kā uzņēmuma vadītājam šāds lēmums ir jārespektē. Vēl jāteic, ka tehnoloģijas tiek strauji attīstītas, tādēļ mums nemaz nav jākļūst par mobilo sakaru operatoru, lai varētu klientiem piedāvāt sarunas no jebkuras vietas.

 

 

– Jāteic, ka nekāda noslēpuma jau nav. Tā informācija, kura pieejama mūsu vadītājiem, ir zināma arī pārējo Latvijas uzņēmumu priekšniekiem. Pagājušā gada otrajā pusē jau bija skaidrs, ka tuvojas problemātisks laiks, tāpēc, sastādot budžetu, mēs prognozējām apmēram 20 procentu ienākumu kritumu. Jau tobrīd mēs sākām domāt par dažādiem efektivitātes pasākumiem, optimizējām darbu un pārkārtojām struktūru, jo tādā komplicētā uzņēmumā kā Lattelecom ir nepieciešams pareizi organizēt darba procesu.

 

Ja nošķir vajadzīgo no nevajadzīgā, tad iespējams daudz ietaupīt. Pirmajā pusgadā mums apgrozījums sanāca par septiņiem procentiem mazāks, bet tas bija loģiski, taču, īstenojot efektivitātes programmu, vienlaikus izdevās samazināt arī izmaksas. Nododot dažas funkcijas ārpakalpojumu sniedzējiem, ietaupījām, piemēram, uz transporta un darbaspēka rēķina. To visu summējot, esam panākuši divu procentu palielinājumu salīdzinājumā ar pērno gadu, ko uzskatām par labu sasniegumu.

 

 

– Jā, mēs nebijām plānojuši, ka problēmas būs tik lielas, taču laikus sāktā gatavošanās palīdzēja tikt galā ar grūtībām un gūt labus rezultātus. Komandai bija noteikts mērķis – nevis darīt vairāk, bet gan pareizāk strādāt, organizējot visus procesus. Ir svarīgi, lai katrs darbinieks saprastu šīs prioritātes, tādēļ daudz laika veltījām arī iekšējai komunikācijai. Tā kā izmaksu samazināšana ir tikai daļa no problēmas, jo ienākumi nāk no ārpuses, kā otru prioritāti noteicām klientu servisa uzlabošanu. Mūsu plānos ir triju gadu laikā kļūt par labāko klientu apkalpošanas uzņēmumu Latvijā. Līdz šim tāds gods piederējis bankām, no kurām daudz esam mācījušies. Biznesu iespējams attīstīt, ja izmantojam no visām jomām gūto labāko pieredzi.

 

 

– Mana darba pieredze ir plaša, jo esmu apguvis trīs specialitātes – ceļu inženiera un ekonomista, kurās augstāko izglītību ieguvu Rīgas Tehniskajā universitātē, diplomus saņemot vienā gadā, un finanšu speciālista sertifikāts, ko ieguvu Anglijā. Pirmais nopietnais darbs bija auditorfirmā Coopers&Lybrand, kuras nosaukums tagad ir PricewaterhouseCoopers, un no četriem tur pavadītiem gadiem divus nostrādāju Londonā.

 

Nākamais mans karjeras posms ir saistīts ar pārtikas rūpniecību, tai skaitā vadīju Latvijas lielāko alkohola ražošanas uzņēmumu Latvijas Balzams bet pēc tam jau kļuvu par uzņēmuma, kuram pieder Latvijas Balzams, vadītāju un vaiākus gadus strādāju ārpus Latvijas. 2007.gada 1. janvārī nolēmu mainīt savu darba sfēru un atnācu uz Lattelecom kā finanšu direktors, bet pagājušajā gadā mani iecēla par izpilddirektoru. Ja vajadzētu pastāstīt pāris teikumos, varu teikt, ka mana karjera ir bijusi visai interesanta, jo esmu strādājis dažādās nozarēs un no katras pietiekami daudz arī iemācījies. Man ir gandarījums un lepnums par to, ka Lattelecom akcionāri ir atraduši iespēju manas zināšanas izmantot šajā uzņēmumā, un darīšu visu, lai nepieviltu uzņēmuma kolektīvu un akcionārus.

 

 

– Tā kā man ir inženiertehniskā izglītība, tad ar tehniku saistītās lietas ir tiešām tuvas. Protams, ka vīriešiem patīk arī visādas tehniskas „rotaļlietas”, tādēļ man pašam pagājušā gadā interesants bija it viss, kas saistīts ar Apple atklāšanu. Šis zīmols piedāvā daudz ko interesantu. Gāju uz veikalu nopirkt iPod, taču beigās nopirku gandrīz vai visus šī ražotāja produktus, kas tur bija, jo tie visi kopā strādā labi un ir intuitīvi vadāmi. Ņemot vērā, ka arī mūsu tehnoloģiskās jomas direktors ir Apple fans, mēs šo lielisko koncepciju un filozofiju, ka visiem pakalpojumiem jābūt intuitīvi vadāmiem un jāpapildina citam citu, cenšamies apspriest un izmantot arī mūsu uzņēmumā.